Bezprocentu ātro kredītu kompānijas

Ātrie kredīti ir ļoti izplatīts finansiālu problēmu risināšanas veids. Šos kredītus ir viegli un ātri paņemt, tāpēc tā, bieži vien, ir pirmā izvēle.

20 eiro

Ikdienā, mēs varam pat ļoti bieži saskarties ar bezprocentu ātrajiem kredītiem. Mēs ik uz soļa varam saskarties ar reklāmām kas piedāvā aizņemties nemaksājot procentus, bet šeit ir kāds āķis. Kā zinām, kredīti ir bizness. Konkrētais uzņēmums izsniedz aizdevumus un vēlas gūt peļņu no procentiem, ko jūs samaksājat par šo kredītu. Ja tiktu piedāvāti patiesi bezprocentu kredīti, tad aizdevējs, kurš tos izsniedz strādātu bez peļņas. Tāpēc āķis ir tas, ka šie kredīti ir bez procentiem tikai tad, ja aizņematies no konkrētā aizdevēja pirmo reizi, turklāt izvēlētā summa un atmaksas termiņš ietilpst izvirzītajos ierobežojumos.

Bezprocentu kredīts radās pirms vairākiem gadiem kā vienreizēja akcija jaunu klientu piesaistīšanai, redzot lielo klientu pieplūdumu un atsaucību, aizdevēji to ir ieviesuši jau pastāvīgi. Ne visi aizdevēji piedāvā šādu akciju saviem jaunajiem klientiem, bet lielākā daļa to dara. Šobrīd, meklējot ātro kredītu, ir ļoti lielas izvēles iespējas saņemt pirmo aizdevumu un par to nemaksāt procentus.

Šī akcija darbojas ar mērķi piesaistīt jaunus klientus attiecīgi radīt pastāvīgus klientus. Ja bezprocentu kredīts rada vēlmi un iespēju aizņemties pirmo reizi, rada labu priekšstatu par attiecīgo uzņēmumu, tad tālāk jau darbojas citi līdzekļi, lai jūs aizņemtos atkārtoti. Dažādas lojalitātes programmas var piedāvāt iespēju samazināt procentu maksājumus tad, ja esat kļuvuši jau par pastāvīgiem uzņēmuma klientiem. Bet tas viss tiek darīts tāpēc, lai attiecīgais uzņēmums pelnītu un peļņa nāk no tiem aizdevumiem, kurus jūs paņemat un tad atmaksājat.

IKP

IKP jeb iekšzemes kopprodukts ir ļoti bieži dzirdēts termins. Šo terminu dzirdam ziņās, par to runā politiķi un ekonomisti.

Bet kas tad tas īsti ir – IKP?

Iekšzemes kopprodukts ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā, kādā laika periodā. Parasti šis laika periods ir gads un teritorija ir valsts. Vienkāršā valodā, IKP ir naudas vērtība ko valsts ir guvusi gada laikā no visa saražotā. Pie IKP tiek pieskaitīti tikai galaprodukti. Piemēram piens kurš tā arī tiek pārdots. Piens kurš tiek izmantots citu produktu ražošanā ir starpprodukts un netiek skaitīts pie IKP.

IKP ir viens no faktoriem pēc kā tiek mērīta valsts ekonomiskā izaugsme un līmenis. 2015. gadā Latvijas IKP pieaugums bija par 2.8%. 2016. gadā tiek plānots 3.2% IKP pieaugums. Lai valsts būtu uz attīstības ceļa, IKP ir jāpieaug, pretējā gadījumā ir vērojama ekonomikas lejupslīde. IKP izmanto arī, lai salīdzinātu un noteiktu dzīves līmeni dažādās valstīs. Šādi tiek noteikts IKP uz vienu iedzīvotāju. Jo lielāks IKP uz vienu iedzīvotāju, jo augstāks, daļēji,. Dzīves līmenis valstī.

Valsts IKP pieaugumu ietekmē liels daudzus dažādu faktoru. Tie ir gan iekšējie gan ārējie faktori. Ekonomikas lejupslīde gan valstī gan pasaulē var tieši ietekmēt IKP palielināšanos vai samazināšanos. Eksports ir liels faktors, jo tas ir viens no ražošanas mērķiem. Preces un pakalpojumi tiek radīti Latvijā ar mērķi tos eksportēt, ja ir apgrūtinātas eksporta iespējas, šī ražošana var palēnināties vai apstāties pavisam. Arī vietējā ražošana ir ļoti svarīga, ja ir ļoti liela konkurence ar importētajām precēm un pakalpojumiem, tad var samazināties vietējā ražošana.

Iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas metodes:

  • Izdevumu metode.
  • Ienākumu metode.

Aprēķinot IKP pēc izdevumu metodes, tajā ietver:

  • Patērētāju izdevumus.
  • Valdības izdevumus.
  • Investīcijas.
  • Neto eksportu (Neto eksports = Eksports – Imports).

Aprēķinot IKP pēc ienākumu metodes, jāsummē visi ienākumi, ko iegūst mājsaimniecības, pārdodot resursus, un uzņēmumi, veicot komercdarbību.

Lai noteiktu IKP uz vienu iedzīvotāju izmanto vienkāršu formulu. Tiek izdalīts valsts IKP ar valsts iedzīvotāju skaitu. Šādi var noteikt valsts IKP uz vienu iedzīvotāju.

Kas ir vērtspapīri

Ir pieejamas vairākas vērtspapīru definīcijas, bet pēc savas būtības vērtspapīri ir privāttiesību dokumenti, ar kuriem tiek veiktas darbības finanšu tirgos un kuri norāda uz kāda uzņēmuma vai privātpersonas pienākumiem un tiesībām pret citu uzņēmumu vai privātpersonu.

Latvijā vērtspapīrus izlaiž apgrozībā jeb emitē uzņēmumi, pašvaldības, valsts un Latvijas Banka ar mērķi piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus, savukārt vērtspapīrus pērk privātpersonas un uzņēmumi, kas vēlas palielināt savus brīvos līdzekļus. Vērtspapīru pirkšana un pārdošana notiek fondu biržā.

  • Akcijas ir vērtspapīri, kas atkarībā no akciju kategorijas sniedz tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē, saņemt dividendes jeb peļņas dalu, kas tiek izmaksāta vienu reizi gadā un likvidācijas kvotu, gadījumā, ja uzņēmums tiek likvidēts.
  • Obligācijas ir vērtspapīri, kas to īpašniekam sniedz tiesības katru gadu, fiksētas procentu likmes apmērā saņemt garantētu ienākumu un pēc noteikta laika obligācijas nominālvērtību.
  • Vekseļi ir vērstpapīri, kuru izrakstītājs apņemas samaksāt noteiktu naudas summu, konkrētajai personai, iepriekš nosakot termiņu kurā notiks izmaksa.
  • Valsts parādzīmes ir valsts aizņēmums, kas tiek noformēts obligāciju vai valsts kases vekseļa formā, un ir paredzēts valsts budžeta deficīta segšanai.
  • Privatizācijas sertifikāti ir vērtspapīri kurus piešķīra, lai sniegtu iespēju valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedalīties valsts īpašumu privatizācijā.

Iegādāties vērtspapīrus ir laba iespēja ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus un likt tiem strādāt, lai gūt ienākumus.

Katram vērtspapīram ir savas priekšrocības:

  • Valsts parādzīmes tiek uzskatītas par drošāko naudas ieguldīšanas veidu, jo tās sedz ar visu valsts īpašumu.
  • Obligācijas nodrošina noteiktus, jau iepriekš zināmus procentus.
  • Akcijas var iegādāties ar dažādiem mērķiem.

Lūk daži mērķi kuriem var iegādāties akcijas:

  • Lai saņemtu dividendes. Dividendes ir tīrā peļņa, kuru akcionāru pilnsapulce nolemj izmaksāt proporcionāli akciju sabiedrības dalībniekiem piederošo daļu nominālvērtību summai.
  • Lai spekulētu ar akcijām. Spekulēt ar akcijām nozīmē tās pirkt un pārdot, spekulējot uz to tirgus vērtību.
  • Lai palielinātu ietekmi uzņēmumā. Lielāks akciju skaits nodrošina akcionāram vairāk balsu akcionāru sapulcē un iespēju pieņemt viņam izdevīgus lēmumus.

Kā redzat, vērtspapīri ir gana plaša joma, ar kuras palīdzību ir iespējams pelnīt, ja esat gatavi iesaistīties šajā procesā.

Kā kredītvēsture ietekmē kredīta saņemšanu?

Nav noslēpums, jebkurai darbībai ir sekas. Tas attiecas uz dažādām jomām, tostarp finansēm. Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko vērtē kredītiestādes pirms aizdevuma izsniegšanas, ir kredītņēmēja kredītvēsture.

Kādēļ kredītvēsture ir būtiska?

Saglabāt pozitīvu kredītvēsturei ir ļoti svarīgi – tas ir viens no faktoriem, ko ņem vērā, izvērtējot jebkura aizdevuma pieteikumu. Nereti dzirdams uzskats, ka ātrie kredīti tiek izsniegti arī tad, ja kredītvēsture ir sabojāta, tomēr šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Katrs kredīta pieteikums tiek izskatīts individuāli, vērtējot vēl arī citus aspektus, piemēram, vecumu un ienākumu līmeni.

Vai kredītvēsture ietekmē aizdevuma saņemšanu?

Kredīts

Saspringtais dzīves ritms bieži vien mums liek aizmirst, cik svarīga ir laicīga aizdevuma atmaksa. Bet, ja ātrais kredīts internetā netiek atmaksāts līgumā noteiktajā termiņā, un arī nav veikta tā pagarināšana, kredītvēsture neizbēgami tiek sabojāta. Ja kredītņēmējs ir iekļauts parādnieku datubāzē, turpmāko aizdevumu saņemšana var būt apgrūtināta.

Būtiski, ka informācija par pārkāpumu parādnieku reģistros tiek glabāta ilgi – vismaz 10 gadus.

Ko darīt, ja nepieciešams ātrais kredīts internetā, bet kredītvēsture ir negatīva?

Iespēja saņemt aizdevumu, ja kredītvēsture ir negatīva, ir niecīga. Tomēr, ņemot vērā, ka katram aizdevējam ir savi kritēriji un ikviens kredīta pieteikums tiek izskatīts individuāli, aizdevumam katrā ziņā var mēģināt pieteikties. Jārēķinās gan, ka aizdevuma noformēšana var prasīt vairāk laika – ja kāds kredītdevējs kredīta piešķiršanu atsaka, jāmeklē cits risinājums.

Ja ātrais kredīts internetā ar sliktu kredītvēsturi tiek piešķirts, tas nozīmē, ka aizdevējs ir uzticējies. Tieši tādēļ vēl svarīgāk nepievilt viņu un atmaksāt aizdevumu laikā, parādot, ka spēj uzņemties atbildību par savām kredītsaistībām.

Ieteikumi pozitīvas kredītvēstures saglabāšanai

Pirms aizdevuma noformēšanas būtiski atcerēties – ātrie kredīti, lai cik vienkārši pieejami, tomēr ir atbildība, tādēļ svarīgi:

  • Apzināties savas tiesības un pienākumus. Pirms kredīta noformēšanas iepazīsties ar saistībām, ko tas paredz, kā arī izvērtē visus riskus;
  • Aizdevumu noformēt tikai neatliekamā situācijā. Ātrie aizdevumi paredzēti neplānotu un steidzamu izdevumu segšanai, nevis spontānu ideju realizēšanai vai citu parādsaistību segšanai;
  • Saskaņot vēlmes ar iespējām. Lai nerastos lieki sarežģījumi, svarīgi aizņemties tikai tik, cik nepieciešams. Jāņem arī vērā, ka īstermiņa ātrais kredīts internetā visbiežāk jāatdod 30 dienu laikā, tādēļ noformē tikai tādu aizdevumu, ko spēsi atmaksāt noteiktajā laika posmā. Lai personīgajā budžetā atkal nerastos iztrūkums, ieteicams aizņemties summu, kas nav lielāka par 25 – 30 % no ikmēneša ienākumiem;
  • Situācijā, ja kredītu nevari atmaksāt sākotnēji noteiktā laikā, vērts izmantot atmaksas termiņa pagarināšanas iespēju. Tas gan ir maksas pakalpojums, taču dos papildu laiku aizdevuma atmaksai.

Kredītvēsture – būtisks faktors arī tad, ja aktuāli ātrie aizdevumi. Aizņemies atbildīgi, lai izvairītos no liekām problēmām nākotnē.

Godīgs aizdevējs

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) kvalitātes standartos ir ietverts šāds citāts: „Asociācijas biedri veic savu komercdarbību godīgi un ētiski, kā arī izturas taisnīgi pret saviem klientiem. Asociācijas biedri (Vivus, Kredits7, Ferratum bank un daudzi citi) sadarbībā ar klientiem jebkurā kreditēšanas darījumā sniedz pietiekamu informāciju, kā arī nodrošina, ka šādu darbības standartu ievēro to sadarbības partneri”. Labas prakses standartā un klientu hartā LAFPA četras reizes ietvērusi gan vārdu „godīgs”, gan „godprātīgs”. Tas rosina domāt, ka LAFPA biedri rūpējas par savu klientu aizsardzību, tāpēc ielūkošanās LAFPA vietnē ir pats labākais ceļš, kā uzsākt aizņēmuma meklējumus.

Bet ko godīgs aizdevējs nozīmē mums, aizdevēju klientiem?

Kredīts

Mēs, pirmkārt, sagaidām, ka aizdevējs nodrošinās solīto summu, vienlaikus piedāvājot savu aizsardzību. Tas ir, piemēram, neveiks aizņēmuma cesiju mums nezināmām personām, bet parūpēsies par darījumu no sākuma līdz beigām. Pirmo kooperatīvu laikā daudziem nācās saskarties ar jēdzienu „jumts”, bet slavenajā itāļu filmā „Astoņkājis” varējām vērot bagātīgi ilustrētas Sicīlijas mafijas darbības. Tolaik vēl nebija izstrādāta juridiskā jauno uzņēmēju aizsardzība, tādēļ daudziem nācās aizstāvēties citiem līdzekļiem.

Šodien mēs nevēlamies kontaktēties ar „jumta” struktūrām, kas parasti aizsargā darboņus, kuri paši nav pienācīgi parūpējušies par saistību noregulēšanu ar pasūtītājiem. Šī iemesla dēļ izvēlamies drošus, reģistrētus uzņēmumus, kuru darbību nosaka likuma regulas. Tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem arī aizdevēja godīguma novērtēšanā. Galu galā, ja mūs kāds uzrauga, arī mēs paši uzmanīgāk veicam savus uzdevumus – kas gan var būt labāks stimuls, kā potenciālas soda sankcijas, kas uzņēmēju pasaulē izsakāmas ar naudas sodiem, piemēram, nenomaksātu nodokļu vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) regulējošo dokumentu neievērošanas gadījumā.

Godīgs aizņēmējs

Godīgs aizņēmējs saskaņo savu darbību ar prasītajām likuma normām. Cilvēki mēdz joprojām neapdomīgi, piemēram, meklējot lētākus piedāvājumus, ievietot sludinājumu portālos ziņu „meklēju godīgu aizdevēju”. Bet nav nevienas oficiālas iestādes, kura šādus „godīgus aizdevējus” pārbauda un veic ienākumu auditu. Godīgs aizņēmējs gala rezultātā ir tāds, kuru uzmana pats kredīta ņēmējs, taču šādām attiecībām nav tikpat kā nekādas drošības garantijas, ja nu vienīgi notariāli apstiprināts līgums starp kredīta devēju un ņēmēju.

Cik daudzi interneta sludinājumos sastopamie piedāvājumi paredz šādu iespēju?

Lai veicinātu godīgu komercpraksi, LAFPA biedri pieņēmuši Labās prakses standartu un Klientu hartu. Latvijas likumdošana uzmana kredīta devējus, lai maksimāli samazinātu kredītu ņēmēju neapzinīgas rīcības sekas. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikts neizsniegt īstermiņa distances kredītus izsniegt stundās no 23 līdz 7. Tāpat ar kredītu saistīto izdevumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100 % no aizdevuma pamatsummas. Šajā ierobežojumā iekļauti procentu maksājumi, nokavējuma nauda, līgumsods, komisijas maksa par termiņa atlikšanu u.c. Šie un citi ierobežojumi rada jau daudz mazāku risku tiem aizņēmējiem, kuri pirms kredīta noformēšanas nav apzinājuši savas iespējas kredīta atmaksāšanai. Jo sākotnēji, ātro kredītu uzplaukumam rodoties brīdī, kad ļoti daudz cilvēku meklēja naudas līdzekļus, diemžēl daudzi šo biznesu izmantoja, lai nopelnītu vairāk, īpaši neprātojot par klientu problēmām, atmaksājot aizdevumu.

Līdz ar to, lai arī cik savādi izklausītos, arī paši aizņēmēji ietekmē aizdevēju slavu. Sekojot saviem ienākumiem un izdevumiem, izvēloties pareizo pirkumu, kura veikšanai nepieciešams (vai nav nepieciešams) kredīts, mēs varam radīt tādu situāciju, kurā nekad nebūtu jāvaino kredīta iestāde. Ir ejams tāls ceļš uz šādu laimīgu apzinātu cilvēka darbību, jo vēl joprojām Latvijas pilsoņi, bēgdami no kredītu nastas, dodas uz ārvalstīm. Tomēr, kā 28.07. raidījuma Panorāma sižetā stāstīts, Latvijas kredīta iestādes sāk sadarboties ar ārvalstu tiesu parādu piedzinējiem. Tas jau ir solis uz domāšanas maiņu.