Monthly Archives: August 2016

Kas ir vērtspapīri

Ir pieejamas vairākas vērtspapīru definīcijas, bet pēc savas būtības vērtspapīri ir privāttiesību dokumenti, ar kuriem tiek veiktas darbības finanšu tirgos un kuri norāda uz kāda uzņēmuma vai privātpersonas pienākumiem un tiesībām pret citu uzņēmumu vai privātpersonu.

Latvijā vērtspapīrus izlaiž apgrozībā jeb emitē uzņēmumi, pašvaldības, valsts un Latvijas Banka ar mērķi piesaistīt ārējos finanšu līdzekļus, savukārt vērtspapīrus pērk privātpersonas un uzņēmumi, kas vēlas palielināt savus brīvos līdzekļus. Vērtspapīru pirkšana un pārdošana notiek fondu biržā.

  • Akcijas ir vērtspapīri, kas atkarībā no akciju kategorijas sniedz tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē, saņemt dividendes jeb peļņas dalu, kas tiek izmaksāta vienu reizi gadā un likvidācijas kvotu, gadījumā, ja uzņēmums tiek likvidēts.
  • Obligācijas ir vērtspapīri, kas to īpašniekam sniedz tiesības katru gadu, fiksētas procentu likmes apmērā saņemt garantētu ienākumu un pēc noteikta laika obligācijas nominālvērtību.
  • Vekseļi ir vērstpapīri, kuru izrakstītājs apņemas samaksāt noteiktu naudas summu, konkrētajai personai, iepriekš nosakot termiņu kurā notiks izmaksa.
  • Valsts parādzīmes ir valsts aizņēmums, kas tiek noformēts obligāciju vai valsts kases vekseļa formā, un ir paredzēts valsts budžeta deficīta segšanai.
  • Privatizācijas sertifikāti ir vērtspapīri kurus piešķīra, lai sniegtu iespēju valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedalīties valsts īpašumu privatizācijā.

Iegādāties vērtspapīrus ir laba iespēja ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus un likt tiem strādāt, lai gūt ienākumus.

Katram vērtspapīram ir savas priekšrocības:

  • Valsts parādzīmes tiek uzskatītas par drošāko naudas ieguldīšanas veidu, jo tās sedz ar visu valsts īpašumu.
  • Obligācijas nodrošina noteiktus, jau iepriekš zināmus procentus.
  • Akcijas var iegādāties ar dažādiem mērķiem.

Lūk daži mērķi kuriem var iegādāties akcijas:

  • Lai saņemtu dividendes. Dividendes ir tīrā peļņa, kuru akcionāru pilnsapulce nolemj izmaksāt proporcionāli akciju sabiedrības dalībniekiem piederošo daļu nominālvērtību summai.
  • Lai spekulētu ar akcijām. Spekulēt ar akcijām nozīmē tās pirkt un pārdot, spekulējot uz to tirgus vērtību.
  • Lai palielinātu ietekmi uzņēmumā. Lielāks akciju skaits nodrošina akcionāram vairāk balsu akcionāru sapulcē un iespēju pieņemt viņam izdevīgus lēmumus.

Kā redzat, vērtspapīri ir gana plaša joma, ar kuras palīdzību ir iespējams pelnīt, ja esat gatavi iesaistīties šajā procesā.

Kā kredītvēsture ietekmē kredīta saņemšanu?

Nav noslēpums, jebkurai darbībai ir sekas. Tas attiecas uz dažādām jomām, tostarp finansēm. Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko vērtē kredītiestādes pirms aizdevuma izsniegšanas, ir kredītņēmēja kredītvēsture.

Kādēļ kredītvēsture ir būtiska?

Saglabāt pozitīvu kredītvēsturei ir ļoti svarīgi – tas ir viens no faktoriem, ko ņem vērā, izvērtējot jebkura aizdevuma pieteikumu. Nereti dzirdams uzskats, ka ātrie kredīti tiek izsniegti arī tad, ja kredītvēsture ir sabojāta, tomēr šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Katrs kredīta pieteikums tiek izskatīts individuāli, vērtējot vēl arī citus aspektus, piemēram, vecumu un ienākumu līmeni.

Vai kredītvēsture ietekmē aizdevuma saņemšanu?

Kredīts

Saspringtais dzīves ritms bieži vien mums liek aizmirst, cik svarīga ir laicīga aizdevuma atmaksa. Bet, ja ātrais kredīts internetā netiek atmaksāts līgumā noteiktajā termiņā, un arī nav veikta tā pagarināšana, kredītvēsture neizbēgami tiek sabojāta. Ja kredītņēmējs ir iekļauts parādnieku datubāzē, turpmāko aizdevumu saņemšana var būt apgrūtināta.

Būtiski, ka informācija par pārkāpumu parādnieku reģistros tiek glabāta ilgi – vismaz 10 gadus.

Ko darīt, ja nepieciešams ātrais kredīts internetā, bet kredītvēsture ir negatīva?

Iespēja saņemt aizdevumu, ja kredītvēsture ir negatīva, ir niecīga. Tomēr, ņemot vērā, ka katram aizdevējam ir savi kritēriji un ikviens kredīta pieteikums tiek izskatīts individuāli, aizdevumam katrā ziņā var mēģināt pieteikties. Jārēķinās gan, ka aizdevuma noformēšana var prasīt vairāk laika – ja kāds kredītdevējs kredīta piešķiršanu atsaka, jāmeklē cits risinājums.

Ja ātrais kredīts internetā ar sliktu kredītvēsturi tiek piešķirts, tas nozīmē, ka aizdevējs ir uzticējies. Tieši tādēļ vēl svarīgāk nepievilt viņu un atmaksāt aizdevumu laikā, parādot, ka spēj uzņemties atbildību par savām kredītsaistībām.

Ieteikumi pozitīvas kredītvēstures saglabāšanai

Pirms aizdevuma noformēšanas būtiski atcerēties – ātrie kredīti, lai cik vienkārši pieejami, tomēr ir atbildība, tādēļ svarīgi:

  • Apzināties savas tiesības un pienākumus. Pirms kredīta noformēšanas iepazīsties ar saistībām, ko tas paredz, kā arī izvērtē visus riskus;
  • Aizdevumu noformēt tikai neatliekamā situācijā. Ātrie aizdevumi paredzēti neplānotu un steidzamu izdevumu segšanai, nevis spontānu ideju realizēšanai vai citu parādsaistību segšanai;
  • Saskaņot vēlmes ar iespējām. Lai nerastos lieki sarežģījumi, svarīgi aizņemties tikai tik, cik nepieciešams. Jāņem arī vērā, ka īstermiņa ātrais kredīts internetā visbiežāk jāatdod 30 dienu laikā, tādēļ noformē tikai tādu aizdevumu, ko spēsi atmaksāt noteiktajā laika posmā. Lai personīgajā budžetā atkal nerastos iztrūkums, ieteicams aizņemties summu, kas nav lielāka par 25 – 30 % no ikmēneša ienākumiem;
  • Situācijā, ja kredītu nevari atmaksāt sākotnēji noteiktā laikā, vērts izmantot atmaksas termiņa pagarināšanas iespēju. Tas gan ir maksas pakalpojums, taču dos papildu laiku aizdevuma atmaksai.

Kredītvēsture – būtisks faktors arī tad, ja aktuāli ātrie aizdevumi. Aizņemies atbildīgi, lai izvairītos no liekām problēmām nākotnē.

Godīgs aizdevējs

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) kvalitātes standartos ir ietverts šāds citāts: „Asociācijas biedri veic savu komercdarbību godīgi un ētiski, kā arī izturas taisnīgi pret saviem klientiem. Asociācijas biedri (Vivus, Kredits7, Ferratum bank un daudzi citi) sadarbībā ar klientiem jebkurā kreditēšanas darījumā sniedz pietiekamu informāciju, kā arī nodrošina, ka šādu darbības standartu ievēro to sadarbības partneri”. Labas prakses standartā un klientu hartā LAFPA četras reizes ietvērusi gan vārdu „godīgs”, gan „godprātīgs”. Tas rosina domāt, ka LAFPA biedri rūpējas par savu klientu aizsardzību, tāpēc ielūkošanās LAFPA vietnē ir pats labākais ceļš, kā uzsākt aizņēmuma meklējumus.

Bet ko godīgs aizdevējs nozīmē mums, aizdevēju klientiem?

Kredīts

Mēs, pirmkārt, sagaidām, ka aizdevējs nodrošinās solīto summu, vienlaikus piedāvājot savu aizsardzību. Tas ir, piemēram, neveiks aizņēmuma cesiju mums nezināmām personām, bet parūpēsies par darījumu no sākuma līdz beigām. Pirmo kooperatīvu laikā daudziem nācās saskarties ar jēdzienu „jumts”, bet slavenajā itāļu filmā „Astoņkājis” varējām vērot bagātīgi ilustrētas Sicīlijas mafijas darbības. Tolaik vēl nebija izstrādāta juridiskā jauno uzņēmēju aizsardzība, tādēļ daudziem nācās aizstāvēties citiem līdzekļiem.

Šodien mēs nevēlamies kontaktēties ar „jumta” struktūrām, kas parasti aizsargā darboņus, kuri paši nav pienācīgi parūpējušies par saistību noregulēšanu ar pasūtītājiem. Šī iemesla dēļ izvēlamies drošus, reģistrētus uzņēmumus, kuru darbību nosaka likuma regulas. Tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem arī aizdevēja godīguma novērtēšanā. Galu galā, ja mūs kāds uzrauga, arī mēs paši uzmanīgāk veicam savus uzdevumus – kas gan var būt labāks stimuls, kā potenciālas soda sankcijas, kas uzņēmēju pasaulē izsakāmas ar naudas sodiem, piemēram, nenomaksātu nodokļu vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) regulējošo dokumentu neievērošanas gadījumā.

Godīgs aizņēmējs

Godīgs aizņēmējs saskaņo savu darbību ar prasītajām likuma normām. Cilvēki mēdz joprojām neapdomīgi, piemēram, meklējot lētākus piedāvājumus, ievietot sludinājumu portālos ziņu „meklēju godīgu aizdevēju”. Bet nav nevienas oficiālas iestādes, kura šādus „godīgus aizdevējus” pārbauda un veic ienākumu auditu. Godīgs aizņēmējs gala rezultātā ir tāds, kuru uzmana pats kredīta ņēmējs, taču šādām attiecībām nav tikpat kā nekādas drošības garantijas, ja nu vienīgi notariāli apstiprināts līgums starp kredīta devēju un ņēmēju.

Cik daudzi interneta sludinājumos sastopamie piedāvājumi paredz šādu iespēju?

Lai veicinātu godīgu komercpraksi, LAFPA biedri pieņēmuši Labās prakses standartu un Klientu hartu. Latvijas likumdošana uzmana kredīta devējus, lai maksimāli samazinātu kredītu ņēmēju neapzinīgas rīcības sekas. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikts neizsniegt īstermiņa distances kredītus izsniegt stundās no 23 līdz 7. Tāpat ar kredītu saistīto izdevumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100 % no aizdevuma pamatsummas. Šajā ierobežojumā iekļauti procentu maksājumi, nokavējuma nauda, līgumsods, komisijas maksa par termiņa atlikšanu u.c. Šie un citi ierobežojumi rada jau daudz mazāku risku tiem aizņēmējiem, kuri pirms kredīta noformēšanas nav apzinājuši savas iespējas kredīta atmaksāšanai. Jo sākotnēji, ātro kredītu uzplaukumam rodoties brīdī, kad ļoti daudz cilvēku meklēja naudas līdzekļus, diemžēl daudzi šo biznesu izmantoja, lai nopelnītu vairāk, īpaši neprātojot par klientu problēmām, atmaksājot aizdevumu.

Līdz ar to, lai arī cik savādi izklausītos, arī paši aizņēmēji ietekmē aizdevēju slavu. Sekojot saviem ienākumiem un izdevumiem, izvēloties pareizo pirkumu, kura veikšanai nepieciešams (vai nav nepieciešams) kredīts, mēs varam radīt tādu situāciju, kurā nekad nebūtu jāvaino kredīta iestāde. Ir ejams tāls ceļš uz šādu laimīgu apzinātu cilvēka darbību, jo vēl joprojām Latvijas pilsoņi, bēgdami no kredītu nastas, dodas uz ārvalstīm. Tomēr, kā 28.07. raidījuma Panorāma sižetā stāstīts, Latvijas kredīta iestādes sāk sadarboties ar ārvalstu tiesu parādu piedzinējiem. Tas jau ir solis uz domāšanas maiņu.