Monthly Archives: September 2016

Bezprocentu ātro kredītu kompānijas

Ātrie kredīti ir ļoti izplatīts finansiālu problēmu risināšanas veids. Šos kredītus ir viegli un ātri paņemt, tāpēc tā, bieži vien, ir pirmā izvēle.

20 eiro

Ikdienā, mēs varam pat ļoti bieži saskarties ar bezprocentu ātrajiem kredītiem. Mēs ik uz soļa varam saskarties ar reklāmām kas piedāvā aizņemties nemaksājot procentus, bet šeit ir kāds āķis. Kā zinām, kredīti ir bizness. Konkrētais uzņēmums izsniedz aizdevumus un vēlas gūt peļņu no procentiem, ko jūs samaksājat par šo kredītu. Ja tiktu piedāvāti patiesi bezprocentu kredīti, tad aizdevējs, kurš tos izsniedz strādātu bez peļņas. Tāpēc āķis ir tas, ka šie kredīti ir bez procentiem tikai tad, ja aizņematies no konkrētā aizdevēja pirmo reizi, turklāt izvēlētā summa un atmaksas termiņš ietilpst izvirzītajos ierobežojumos.

Bezprocentu kredīts radās pirms vairākiem gadiem kā vienreizēja akcija jaunu klientu piesaistīšanai, redzot lielo klientu pieplūdumu un atsaucību, aizdevēji to ir ieviesuši jau pastāvīgi. Ne visi aizdevēji piedāvā šādu akciju saviem jaunajiem klientiem, bet lielākā daļa to dara. Šobrīd, meklējot ātro kredītu, ir ļoti lielas izvēles iespējas saņemt pirmo aizdevumu un par to nemaksāt procentus.

Šī akcija darbojas ar mērķi piesaistīt jaunus klientus attiecīgi radīt pastāvīgus klientus. Ja bezprocentu kredīts rada vēlmi un iespēju aizņemties pirmo reizi, rada labu priekšstatu par attiecīgo uzņēmumu, tad tālāk jau darbojas citi līdzekļi, lai jūs aizņemtos atkārtoti. Dažādas lojalitātes programmas var piedāvāt iespēju samazināt procentu maksājumus tad, ja esat kļuvuši jau par pastāvīgiem uzņēmuma klientiem. Bet tas viss tiek darīts tāpēc, lai attiecīgais uzņēmums pelnītu un peļņa nāk no tiem aizdevumiem, kurus jūs paņemat un tad atmaksājat.

IKP

IKP jeb iekšzemes kopprodukts ir ļoti bieži dzirdēts termins. Šo terminu dzirdam ziņās, par to runā politiķi un ekonomisti.

Bet kas tad tas īsti ir – IKP?

Iekšzemes kopprodukts ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādā teritorijā, kādā laika periodā. Parasti šis laika periods ir gads un teritorija ir valsts. Vienkāršā valodā, IKP ir naudas vērtība ko valsts ir guvusi gada laikā no visa saražotā. Pie IKP tiek pieskaitīti tikai galaprodukti. Piemēram piens kurš tā arī tiek pārdots. Piens kurš tiek izmantots citu produktu ražošanā ir starpprodukts un netiek skaitīts pie IKP.

IKP ir viens no faktoriem pēc kā tiek mērīta valsts ekonomiskā izaugsme un līmenis. 2015. gadā Latvijas IKP pieaugums bija par 2.8%. 2016. gadā tiek plānots 3.2% IKP pieaugums. Lai valsts būtu uz attīstības ceļa, IKP ir jāpieaug, pretējā gadījumā ir vērojama ekonomikas lejupslīde. IKP izmanto arī, lai salīdzinātu un noteiktu dzīves līmeni dažādās valstīs. Šādi tiek noteikts IKP uz vienu iedzīvotāju. Jo lielāks IKP uz vienu iedzīvotāju, jo augstāks, daļēji,. Dzīves līmenis valstī.

Valsts IKP pieaugumu ietekmē liels daudzus dažādu faktoru. Tie ir gan iekšējie gan ārējie faktori. Ekonomikas lejupslīde gan valstī gan pasaulē var tieši ietekmēt IKP palielināšanos vai samazināšanos. Eksports ir liels faktors, jo tas ir viens no ražošanas mērķiem. Preces un pakalpojumi tiek radīti Latvijā ar mērķi tos eksportēt, ja ir apgrūtinātas eksporta iespējas, šī ražošana var palēnināties vai apstāties pavisam. Arī vietējā ražošana ir ļoti svarīga, ja ir ļoti liela konkurence ar importētajām precēm un pakalpojumiem, tad var samazināties vietējā ražošana.

Iekšzemes kopprodukta aprēķināšanas metodes:

  • Izdevumu metode.
  • Ienākumu metode.

Aprēķinot IKP pēc izdevumu metodes, tajā ietver:

  • Patērētāju izdevumus.
  • Valdības izdevumus.
  • Investīcijas.
  • Neto eksportu (Neto eksports = Eksports – Imports).

Aprēķinot IKP pēc ienākumu metodes, jāsummē visi ienākumi, ko iegūst mājsaimniecības, pārdodot resursus, un uzņēmumi, veicot komercdarbību.

Lai noteiktu IKP uz vienu iedzīvotāju izmanto vienkāršu formulu. Tiek izdalīts valsts IKP ar valsts iedzīvotāju skaitu. Šādi var noteikt valsts IKP uz vienu iedzīvotāju.