Godīgs aizdevējs

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) kvalitātes standartos ir ietverts šāds citāts: „Asociācijas biedri veic savu komercdarbību godīgi un ētiski, kā arī izturas taisnīgi pret saviem klientiem. Asociācijas biedri (Vivus, Kredits7, Ferratum bank un daudzi citi) sadarbībā ar klientiem jebkurā kreditēšanas darījumā sniedz pietiekamu informāciju, kā arī nodrošina, ka šādu darbības standartu ievēro to sadarbības partneri”. Labas prakses standartā un klientu hartā LAFPA četras reizes ietvērusi gan vārdu „godīgs”, gan „godprātīgs”. Tas rosina domāt, ka LAFPA biedri rūpējas par savu klientu aizsardzību, tāpēc ielūkošanās LAFPA vietnē ir pats labākais ceļš, kā uzsākt aizņēmuma meklējumus.

Bet ko godīgs aizdevējs nozīmē mums, aizdevēju klientiem?

Kredīts

Mēs, pirmkārt, sagaidām, ka aizdevējs nodrošinās solīto summu, vienlaikus piedāvājot savu aizsardzību. Tas ir, piemēram, neveiks aizņēmuma cesiju mums nezināmām personām, bet parūpēsies par darījumu no sākuma līdz beigām. Pirmo kooperatīvu laikā daudziem nācās saskarties ar jēdzienu „jumts”, bet slavenajā itāļu filmā „Astoņkājis” varējām vērot bagātīgi ilustrētas Sicīlijas mafijas darbības. Tolaik vēl nebija izstrādāta juridiskā jauno uzņēmēju aizsardzība, tādēļ daudziem nācās aizstāvēties citiem līdzekļiem.

Šodien mēs nevēlamies kontaktēties ar „jumta” struktūrām, kas parasti aizsargā darboņus, kuri paši nav pienācīgi parūpējušies par saistību noregulēšanu ar pasūtītājiem. Šī iemesla dēļ izvēlamies drošus, reģistrētus uzņēmumus, kuru darbību nosaka likuma regulas. Tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem arī aizdevēja godīguma novērtēšanā. Galu galā, ja mūs kāds uzrauga, arī mēs paši uzmanīgāk veicam savus uzdevumus – kas gan var būt labāks stimuls, kā potenciālas soda sankcijas, kas uzņēmēju pasaulē izsakāmas ar naudas sodiem, piemēram, nenomaksātu nodokļu vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) regulējošo dokumentu neievērošanas gadījumā.

Godīgs aizņēmējs

Godīgs aizņēmējs saskaņo savu darbību ar prasītajām likuma normām. Cilvēki mēdz joprojām neapdomīgi, piemēram, meklējot lētākus piedāvājumus, ievietot sludinājumu portālos ziņu „meklēju godīgu aizdevēju”. Bet nav nevienas oficiālas iestādes, kura šādus „godīgus aizdevējus” pārbauda un veic ienākumu auditu. Godīgs aizņēmējs gala rezultātā ir tāds, kuru uzmana pats kredīta ņēmējs, taču šādām attiecībām nav tikpat kā nekādas drošības garantijas, ja nu vienīgi notariāli apstiprināts līgums starp kredīta devēju un ņēmēju.

Cik daudzi interneta sludinājumos sastopamie piedāvājumi paredz šādu iespēju?

Lai veicinātu godīgu komercpraksi, LAFPA biedri pieņēmuši Labās prakses standartu un Klientu hartu. Latvijas likumdošana uzmana kredīta devējus, lai maksimāli samazinātu kredītu ņēmēju neapzinīgas rīcības sekas. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikts neizsniegt īstermiņa distances kredītus izsniegt stundās no 23 līdz 7. Tāpat ar kredītu saistīto izdevumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100 % no aizdevuma pamatsummas. Šajā ierobežojumā iekļauti procentu maksājumi, nokavējuma nauda, līgumsods, komisijas maksa par termiņa atlikšanu u.c. Šie un citi ierobežojumi rada jau daudz mazāku risku tiem aizņēmējiem, kuri pirms kredīta noformēšanas nav apzinājuši savas iespējas kredīta atmaksāšanai. Jo sākotnēji, ātro kredītu uzplaukumam rodoties brīdī, kad ļoti daudz cilvēku meklēja naudas līdzekļus, diemžēl daudzi šo biznesu izmantoja, lai nopelnītu vairāk, īpaši neprātojot par klientu problēmām, atmaksājot aizdevumu.

Līdz ar to, lai arī cik savādi izklausītos, arī paši aizņēmēji ietekmē aizdevēju slavu. Sekojot saviem ienākumiem un izdevumiem, izvēloties pareizo pirkumu, kura veikšanai nepieciešams (vai nav nepieciešams) kredīts, mēs varam radīt tādu situāciju, kurā nekad nebūtu jāvaino kredīta iestāde. Ir ejams tāls ceļš uz šādu laimīgu apzinātu cilvēka darbību, jo vēl joprojām Latvijas pilsoņi, bēgdami no kredītu nastas, dodas uz ārvalstīm. Tomēr, kā 28.07. raidījuma Panorāma sižetā stāstīts, Latvijas kredīta iestādes sāk sadarboties ar ārvalstu tiesu parādu piedzinējiem. Tas jau ir solis uz domāšanas maiņu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *